Užhoroda ir apgabala nozīmes pilsēta Ukrainas galējos rietumos, Aizkarpatu apgabala centrs pie Užas upes. Naftas vads no Urengojas, Krievijā. Aizkarpatu Nacionālā universitāte.
Užhorodas rajonā 9. gadsimtā apmetnes nodibināja baltie horvāti. 895. gadā ungāri Ārpāda vadībā pārgāja Karpatu kalnus, sakāva Užhorodas pusleģendāro valdnieku Laborecu, ieņēma apmetni. Kopš tā laika pilsēta daudzus galsimtus ietilpa Ungārijā, un bija pazīstama kā Ungvāra. 1241.—1242. gadā pilsētu nopostīja mongoļu hana Batija karaspēks. 1646. gadā Užhorodā tika noslēgta Užhorodas ūnija, kurā Aizkarpatu pareizticīgā baznīca iekļāvās Romas katoļu baznīcā (līdzīgi kā 1596. gada Brestas ūnija attiecībā uz Polijas-Lietuvas pareizticīgajiem). 18. gadsimta sākumā Užhoroda bija Antihabsburgu nemiernieka Ferenca II Rākoci (II. Rákóczi Ferenc, 1676-1735) atbalsta punkts.
Pēc Pirmā pasaules kara Trianonas līgums iekļāva Užhorodu Čehoslovākijas sastāvā. Pēc 1938. gada Pirmajām Vīnes arbitrāžām Užhoroda tika iekļauta Ungārijā, un bija tās sastāvā līdz 1944. gada 27. oktobrim, kad to ieņēma Sarkanā armija. Pēc Otrā pasaules kara Piekarpatu Rutēnija (Підкарпатьска Русь) tika atdalīta no Čehoslovākijas, un izveidots Aizkarpatu apgabals PSRS (Ukrainas PSR) sastāvā. No 1991. gada - neatkarīgās Ukrainas pilsēta.
